Lihtenšteinas Ekonomikas pārvalde galvenokārt veic uzdevumus, kurus citās valstīs pilda Ekonomikas ministrija. Visu pārvalžu pienākums ir pēc iespējas rūpīgāk apieties ar nodokļos iekasēto naudu, vienlaikus nodrošinot iedzīvotājiem kvalitatīvākos pakalpojumus. Lihtenšteinas pārvaldes pamatā ir uzskats: „Kas maksā nodokļus, tas nodrošina sev valsts pakalpojumus. Tāpēc mūsu pienākums ir tos sniegt vislabākajā kvalitātē.”

Kvalitāte – mūsu misija

Tā kā Ekonomikas pārvalde ir valsts iestāde, tās mērķis nav apgrozījums vai peļņa. Tomēr laikā, kad samazinās nodokļu ienākumi, ir radies liels izmaksu slogs, kura dēļ nedrīkst ciest pakalpojumu kvalitāte. Šādās situācijās noderīgs ir tāds vienots vadības koncepts kā uzņēmējdarbības izcilība, ar kuru cita starpā var noteikt taupīšanas iespējas, optimizēt procesus un tādējādi atvieglot valsts darbību.

Pateicoties savai iepriekšējai profesijai Lihtenšteinas Universitātē, Ekonomikas pārvaldes vadītājs Kristians Hausmans (Christian Hausmann) pilnībā pārzināja Eiropas Kvalitātes vadības fonda (EFQM) modeli, kā arī tā ieviešanu un pieejamo programmatūras atbalstu, un veica sagatavošanās pasākumus EFQM ieviešanai, palīdzot esošos novērtēšanas jautājumus pārtulkot „ierēdņu valodā”. Turklāt viņa personīgā asistente ieguva Eiropas izcilības novērtētājas izglītību, lai ieviešanas laikā varētu sniegt iekšēju atbalstu.

Izcilības ieviešana

Lēmumu pārlieku aktīvi neiesaistīties modeļa ieviešanā Hausmans apzināti balstīja uz lejupēju/augšupēju pieeju, proti, izcilības projekta sākums vienmēr ir augšupējs, taču ieviešanai jābūt lejupējai.

Līdz ar to bija jāievēro šādi noteikumi:

- Uzņēmuma  vadība ir motivēta un zina, kāpēc un kur tā vēlas uzlabot vadības kvalitāti. Visām iesaistītajām personām ir skaidra izpratne par galvenajiem mērķiem; vēl labāk, ja papildus ir arī konkrēta izpratne par vienotu stratēģiju.

- Šādā procesā nepieciešama persona, kas to pārrauga, zina paredzamo rezultātu, turklāt tai ir pēc iespējas lielāka metodiskā pieredze īstenošanā.

- Ir skaidra procesa organizācijas uzbūve, kurā līdz pirmajai iekšējai novērtēšanai ir strukturēts ieviešanas process: vismaz viena vadības grupa ar tās funkcionālo sadalījumu. 

- Šis ir īstais brīdis atrast un norīkot darbā atbildīgo personu (piem., kvalitātes vadības darbinieks, izcilības koordinators u. c.), kas ir arī procesa iekšējais kontaktpartneris, ja šāda amata vēl nav. Šai personai ir jābūt vadībā vai tās pakļautībā (speciālistu grupa), turklāt tai attiecīgajā gadījumā nepieciešama palīdzība (personāls un laika resursi).

- Visbeidzot, ir nepieciešams aptuvens grafiks, kurā norādīts, līdz kuram laikam kādi pasākumi ir jāveic.

Lejupējā posmā, protams, tiek īstenoti arī soļi, kas nepieciešami augšupējā posma sagatavošanai, piemēram, vadības grupas izveide un tās dalībnieku teorētiska un praktiska apmācība EFQM instrumentu izmantošanā.

Pēc informatīvā semināra, kurā piedalījās visi pārvaldes darbinieki, nodaļu vadītāju vidū tika īstenots pašnovērtējums izmantojot GOA-WorkBench® programmatūru. Otrajā posmā visiem darbiniekiem bija iespēja tiešā veidā piedalīties attīstības ieteikumu sakārtošanā prioritārā secībā.

Tika veikta anonīma darbinieku aptauja par deviņām tēmām uzlabojumu jomā. Papildus kvantitatīvajai novērtēšanai tika noteiktas iespējamās tēmas uzlabojumu jomā un izvirzītas to prioritātes.

Sasniegumi un nepārtrauktā attīstība

Par līdzšinējiem sasniegumiem pārvaldes vadītājs Kristians Hausmans saka:

„Izcilības koncepts veido lielisku orientēšanās struktūru visām pārvaldes darbības nozarēm. GOA-WorkBench® sniegtais atbalsts nodrošina pārskatāmu un vienkāršu iekšējā novērtējuma uzsākšanu saskaņā ar EFQM, kā arī loģiskā un efektīvā veidā iepazīstina ar izcilības modeli. Ar programmatūras atbalstu ir iespējams samazināt resursu izmantojumu kvalitātes vadības formālās daļas vajadzībām; process norit tikpat kā pats no sevis. Tomēr ir būtiski un lietderīgi visa procesa laikā pieaicināt ārējo ekspertu, kuram ir plaša pieredze EFQM jomā.

Ieviešot izcilības pieeju vadībā, Lihtenšteinas Ekonomikas pārvalde ieņem vadošo pozīciju pārvalžu vidū un vienlaikus tiek uztverta kā iestāde, kas īpašu uzmanību pievērš pakalpojumiem. To apgalvo ne tikai klienti, bet arī pārvaldes darbinieki – gandrīz visi valsts pārvaldes darbinieki vēlas strādāt Ekonomikas pārvaldē.”

______________________________________________________________

Kristians Hausmans, Lihtenšteinas Ekonomikas pārvaldes vadītājs